Gleznojumi interjerā

Grūti novilkt robežu, kur sākas un kur beidzas glezniecība. Ja mākslinieciskais krāsojums ir kā fons kādai darbībai, tad gleznojums jau pats ir darbība, kas provocē iesaistīšanos. Kaut arī daudzu gadu laikā radīti gan figurāli gleznojumi, gan dekoratīvi ziedu un oramanetāli gleznojumi, tomēr prioritāte tiek dota abstraktiem gleznojumiem, jo reālistisms intejēram ir par smagnēju. Glezniecības pamatā ir krāsu spēle. Cilvēka acs spēj uztvert desmitiem tūkstošu dažādu krāstoņu. Atkarībā no apgaismojuma vienu un to pašu krāsu mēs ieraugām atšķirīgās niansēs – spilgtu vai blāvu, piesātinātu vai caurspīdīgu, siltu vai vēsu. Krāsas ir arī ļoti emocionālas, tās spēj radīt priecīgas, miera pilnas, dinamiskas, aktīvas, arī drūmas vai pat biedējošas noskaņas. Turklāt katra krāsa sevi vislabāk parāda attiecībās pret citām krāsām. Tāpat kā cilvēciskās emocijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas – tās atklājas tikai attiecībās ar citiem, tieši krāsu salikumos atklājas to nianšu pārbagātība un krāšņums. Gleznojumos tiek pielietotas visas iespējamās māksliniecikā krāsojuma tehnikas – pludinājums, tupinājums, dažādu tekstūru atspiedumi - frotāža, otas saru raksta tehnika, nodružājums, caurslīpējums utt. Ar šiem paņēmieniem tiek radītas krāsu laukumu, līniju ritmu kompozīcijas, kas atspoguļo dažādas asociatīvas noskaņas.