Mākslinieciskais krāsojums nav dekoratīvi nokrāsota plakne, kas atdarina kādu materiālu, faktūru, ritmu, bet gan daudzslāņainā radošā procesā tapis dzīvs materiāls, kam ir sava pašvērtība.
Mākslinieciskā sienu apdare palīdz uztvert telpas funkciju, tā ir kā labs fons atbilstošai darbībai. Mākslinieciskā krāsojuma uzdevums ir bezpersonisku sienas laukumu pārvērst materiālā ar sajūtu.
Studiju avots ,veidojot māksliniecisko krāsojumu, ir dabas materiāli un dabā sastopamie procesi – uzslāņojumi, patinējumi un pulējumi, noārdīšanās procesi.
Mākslinieciskais krāsojums daudzslāņais darbs. Tas sākas ar pamatnes izveidi, kas var būt fakturēta, raupja vai gluda. Parasti pamatne tiek uzšāktelēta , uzvilkta vai uznesta ar otu, radot strukturētu virsmu, kas labi sasaistīta ar iepriekšējo slāni. Pamatne tiek pieslīpēta, gruntēta, tonēta ar caurspīdīgām lazūrām vai pārklāta ar sedzošu krāsu, atkarībā no virsmas, kādu vēlamies radīt.
Mākslinieciskā krāsojuma veidošanā ļoti svarīgas ir nobeiguma kārtas, kas izvilna virsmas materialitātes sajūtu. Tā var būt lazūras uznešana dažādos veidos, sausās otas tehnikā uzklāta krāsa vai īpaši smalks nobeiguma pulējums.
Pamatne un tās īpašības, izvēlētie materiāli un to attiecības ar pamatni, apgaismojums, kas rada spēli ar faktūrām un krāsām, gadalaiks ar noteiktu gaisa mitrumu nosaka, darba procesu un rezultātu. Paredzēt var tikai daļu no vēlamā rezultāta. Lai radītu labu darbu, tad iet pa sen iestaigātu taciņu nevar. Katra siena, tāpat kā katrs pasūtītājs ir neatkārtojams. Tas nozīmē, ka vienmēr jābūt radošiem, kopēt nav iespējams.